• MĀJAS
  • BLOGUS

Tas nav tas, ka mēs esam vajadzīgi zemei, bet gan par to, ka mums ir vajadzīga zeme.

Pēc tveicīgās 2021. gada vasaras ar rekordaugstu temperatūru ziemeļu puslodē ir iestājusies auksta ziema, un ir daudz snidzis pat Sahāras tuksnesī, kas ir viena no karstākajām vietām uz zemes.No otras puses, dienvidu puslodē ir iestājies svelmains karstums, Rietumaustrālijas temperatūrai sasniedzot 50°C, bet Antarktīdā izkusuši milzu aisbergi.Tātad, kas notika ar zemi?Kāpēc zinātnieki saka, ka varētu būt iestājusies sestā masveida izmiršana?
Tā kā Sahāras tuksnesis ir lielākais tuksnesis uz zemes, tā klimats ir ārkārtīgi sauss un karsts.Puse reģiona nokrišņu daudzums ir mazāks par 25 mm, un dažos apgabalos pat nav lietus vairākus gadus.Gada vidējā temperatūra reģionā ir pat 30 ℃, un vasaras vidējā temperatūra vairākus mēnešus pēc kārtas var pārsniegt 40 ℃, un augstākā reģistrētā temperatūra ir pat 58 ℃.
11

Taču tik ārkārtīgi karstā un sausā reģionā šoziem snidzis reti.Nelielajā Ain Sefras pilsētiņā, kas atrodas Sahāras tuksneša ziemeļos, šī gada janvārī sniga.Sniegs pārklāja zelta tuksnesi.Abas krāsas tika sajauktas viena ar otru, un aina bija īpaši savdabīga.
Snigotajā laikā temperatūra pilsētā pazeminājās līdz -2°C, kas ir par dažiem grādiem vēsāka nekā vidējā temperatūra iepriekšējās ziemās.Pilsētā 42 gadus pirms tam bija snidzis četras reizes, agrākais 1979. gadā un pēdējos trīs pēdējos sešos gados.
12
Sniegs tuksnesī ir ļoti reti sastopams, lai gan ziemā tuksnesī ir ļoti auksts un temperatūra var noslīdēt zem nulles, bet tuksnesī ir ļoti sauss, parasti gaisā nav pietiekami daudz ūdens, un lietus ir ļoti maz un sniegs.Sniegputenis Sahāras tuksnesī atgādina cilvēkiem par globālajām klimata pārmaiņām.
Krievu meteorologs Romāns Vilfans sacīja, ka Sahāras tuksnesī snigšana, aukstuma viļņi Ziemeļamerikā, ļoti silts laiks Krievijā un Eiropā, kā arī stiprs lietus, kas izraisījis plūdus Rietumeiropā.Šie neparastie laikapstākļi kļūst arvien biežāki, un to iemesls ir globālās sasilšanas izraisītās klimata pārmaiņas.

Tagad dienvidu puslodē globālās sasilšanas ietekmi var redzēt tieši.Kamēr ziemeļu puslodē vēl bija aukstuma vilnis, dienvidu puslodē bija karstuma vilnis, un temperatūra daudzviet Dienvidamerikas daļās pārsniedza 40°C.Onslovas pilsētā Austrālijas rietumos tika reģistrēta augsta temperatūra 50,7 ℃, pārspējot augstākās temperatūras rekordu dienvidu puslodē.
Ārkārtīgi augstā temperatūra dienvidu puslodē ir saistīta ar termiskā kupola efektu.Karstajā, sausajā un bezvēja vasarā siltais gaiss, kas paceļas no zemes, nevar izplatīties, bet tiek saspiests līdz zemei ​​ar zemes atmosfēras augsto spiedienu, kā rezultātā gaiss kļūst arvien karstāks.Ārkārtējo karstumu Ziemeļamerikā 2021. gadā izraisa arī termiskā kupola efekts.

Zemes dienvidu galā situācija nav optimistiska.2017. gadā Antarktīdā no Larsen-C ledus šelfa atlūza milzu aisbergs ar numuru A-68.Tās platība var sasniegt 5800 kvadrātkilometrus, kas ir tuvu Šanhajas apgabalam.
Pēc aisberga atlūšanas tas ir dreifējis Dienvidu okeānā.Tas pusotra gada laikā dreifēja 4000 kilometrus garu distanci.Šajā periodā aisbergs turpināja kust, izlaižot pat 152 miljardus tonnu saldūdens, kas atbilst 10 600 Rietumezeru uzglabāšanas jaudai.
13

Globālās sasilšanas dēļ paātrina ziemeļu un dienvidu polu kušana, kas ir ieslodzīti lielā saldūdens daudzumā, izraisot jūras līmeņa celšanos.Ne tikai tas, bet arī okeāna ūdens sasilšana izraisa termisko izplešanos, padarot okeānu lielāku.Zinātnieki lēš, ka globālais jūras līmenis šobrīd ir par 16 līdz 21 centimetru augstāks nekā pirms 100 gadiem, un pašlaik tas pieaug ar ātrumu 3,6 milimetri gadā.Turpinot celties jūras līmenim, tas turpinās graut salas un zemas piekrastes zonas, apdraudot cilvēku izdzīvošanu.
Cilvēka darbība ne tikai tiešā veidā iebrūk vai pat iznīcina dzīvnieku un augu dzīvotnes dabā, bet arī izdala lielu daudzumu oglekļa dioksīda, metāna un citu siltumnīcefekta gāzu, izraisot globālās temperatūras paaugstināšanos, kā rezultātā palielinās klimata pārmaiņu un ekstrēmu klimatu iespējamība. rasties.

Tiek lēsts, ka šobrīd uz Zemes dzīvo aptuveni 10 miljoni sugu.Taču dažu pēdējo gadsimtu laikā ir izmiruši pat 200 000 sugu.Pētījumi liecina, ka pašreizējie sugu izmiršanas tempi uz Zemes ir ātrāki nekā vidēji Zemes vēsturē, un zinātnieki uzskata, ka varētu būt iestājusies sestā masveida izmiršana.
Pēdējo simtu miljonu gadu laikā uz Zemes ir notikuši desmitiem lielu un mazu sugu izzušanas notikumu, tostarp pieci ārkārtīgi smagi masveida izzušanas gadījumi, kā rezultātā lielākā daļa sugu ir pazudušas no zemes.Iepriekšējo sugu izzušanas notikumu cēloņi visi bija no dabas, un tiek uzskatīts, ka sestais ir cilvēku cēlonis.Cilvēcei ir jārīkojas, ja mēs nevēlamies izmirt, kā kādreiz to darīja 99% Zemes sugu.


Publicēšanas laiks: 12.04.2022